“Latvijas Avīze” kā šā projekta informatīvais partneris jau vairākkārt vēstījusi gan par projekta mērķi, gan aktivitātēm tajā. Projektā iesaistītie bērni sportoja katru mācību dienu, nevis tikai divas vai trīs reizes nedēļā kā lielākā daļa skolēnu. Līdztekus parastajām sporta stundām bērniem bija arī vispārējās fiziskās attīstības, peldēšanas un futbola nodarbības. Lai noteiktu projekta ietekmi uz bērnu fizisko attīstību, viņus mērīja un testēja gan mācību gada pirmajā pusē, gan beigās. Mērīja un testēja arī paralēlklasi, kas projektā nav iesaistīta, lai salīdzinātu abu klašu izaugsmi. Stāsta LOK ģenerālsekretārs olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers: “Jau saņemti pirmie fizisko spēju mērījumu rezultāti. Ir progress visos septiņos mērījumos. Vislielākais progress ir mērījumā “lēciens no vietas”, pat reizes trīs lielāks, nekā gaidījām. Vidējais pieaugums lēciena garumam ir 24 centimetri, un tas ir ļoti daudz. Vismazākais progress ir mērījumā “lokanība”. Jānoskaidro, kāpēc tā. Varbūt jāmaina treniņu programma, taču jāņem vērā arī tas, ka bērni pa šo gadu ir auguši, varbūt tas iespaidojis lokanību.”

Anketās teju 80 procenti skolēnu atzina, ka viņiem paticis sportot katru dienu. Visi atzina, ka sports mācībām nav traucējis.

To, ka bērniem sportot tiešām patīk, varēja novērot arī piektdien, kad Olimpiskajā centrā Rīgā norisinājās noslēguma sacensības projektā iesaistītajiem bērniem un tika noskaidrots, kura projektā iesaistītā klase apbalvojama ar lielo kausu un nedēļu ilgu radoši sportisku nometni. Jau iepriekš mazie bija sacentušies tautas bumbas spēles un stafešu skriešanas prasmē. Arī piektdien bija jāskrien stafetes, jāatbild uz dažādiem āķīgiem jautājumiem par olimpisko spēļu vēsturi, Latvijas izcilākajiem olimpiešiem un mūsdienu olimpiskajām aktivitātēm. Pasākuma nagla bija bērnu uzstāšanās radošajā priekšnesumā “Tikai tā mēs protam!”.

Centīgi un aktīvi bija visi bērni, taču pirmo vietu ieguva Rīgas Hanzas vidusskolas 3.a klase.

Lai noteiktu uzvarētāju, tika skaitīti kopā visās sacensībās un priekšnesumā gūtie punkti, kā arī punkti par sekmēm mācībās. Ž. Tikmers norāda: interesanti, ka veiklākie sportotāji ir arī sekmīgākie. “Varbūt tā ir sakritība, bet ticamāk, ka likumsakarība,” viņš spriež.

Par sportošanu ik dienu priecājas ne tikai sporta skolotāji, bet arī klases audzinātāji. “Man ļoti, ļoti patīk šis projekts, bērni ir tā aizrāvušies ar sportu,” saka Jelgavas 4. vidusskolas 3.c klases audzinātāja Ilona Blūma. “Agrāk bērniem sports tik ļoti nepatika, bija grūti savākties sportošanai. Nu pieaudzis viņu azarts sportot, un tas ir arī sporta skolotājas nopelns. Par sekmēm jāsaka tā, ka 3. klasē ir ļoti grūti mācīties – daudz jaunas mācību vielas, jākārto valsts diagnosticējošie darbi. Taču sekmes kaut nedaudz, bet ir uzlabojušās. Bērni čakli mācījušies. Nāca pat pulksten 7 uz konsultācijām matemātikā.”

Paši mazie jelgavnieki cits caur citu stāsta, ka sportot ik dienu nav grūti, pieraduši jau. Esot kļuvuši stiprāki un ātrāki. Daži puikas sākuši nopietni trenēties futbolā un florbolā, bet meitenes – vieglatlētikā.

Šogad projektā “Sporto visa klase” piedalījās sešas trešās klases: pa vienai no Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Ventspils, Valmieras un Liepājas, taču nākamgad dalībai projektā jau pieteikušās 42 klases no 30 dažādām pašvaldībām. Projektā gatavas iesaistīties pat tādu pilsētu skolas, kur nav peldbaseina, un skolēnus uz peldēšanas nodarbībām būs jāved pat teju 40 kilometrus tālu. Transports jānodrošina pašvaldībai. Pašvaldība maksā arī sporta skolotājiem atalgojumu par papildus vadītajām sporta stundām. “Bez pašvaldībām projekts nebūtu īstenojams. Tāpēc liels paldies tām par atbalstu,” teic Ž. Tikmers. “Jāsaka, ka projekts Latvijā ir noskanējis un arvien vairāk cilvēku apzinās, ka sporta stundām jābūt biežāk, nekā ierasts. Ir pilsētas, kur vecāki vēlējās bērnu 1. klasei pieteikt tieši tajā skolā, kas piedalās projektā. Ventspilī projektam gribēja pieteikties visas skolas, bet tas tomēr nebija iespējams dažādu tehnisku problēmu dēļ. Tad pašvaldība pieņēma lēmumu, ka vismaz trīs sporta stundas nedēļā būs visu pilsētas skolu 3. klasēm. Tas ir piemērs, kā pamazām esam panākuši izpratni par sporta stundu nozīmīgumu.”

Sešas šogad projektā iesaistītās klases arī nākamgad turpinās savu dalību tajā.

Vēl gan nav zināms, kāda sporta stundu programma projektā iesaistītajiem tiks piedāvāta nākamajā gadā. Visi aptaujātie vecāki un skolotāji atbalsta peldēšanas nodarbības, bet futbola nodarbības daļa labprāt aizstātu ar citu sporta veida. Tāpēc LOK kopā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas speciālistiem vēl spriedīs, kā koriģēt programmu. Ž. Tikmers ieteiks daļu sporta nodarbību turpmāk rīkot ārā, svaigā gaisā un vienu vai divas stundas mēnesī skolotājiem ļaut brīvi izvēlēties stundas saturu.