Kārtējo nozīmīgo lēmumu par olimpisko spēļu norises vietu Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pieņems sestdien, kad 125.komitejas sesijā Buenosairesā no Stambulas, Madrides un Tokijas vidus tiks izvēlēta 2020.gada vasaras Olimpisko spēļu pilsēta.

Kopumā vēlmi rīkot 2020.gada Olimpiādi oficiāli pauda sešas pilsētas, taču jau pašā ilgā procesa sākumā no kandidatūras atteicās Roma. Savukārt vēlāk no pieteikušos pilsētu pulka noslēguma balsojumam netika izvirzītas Baku un Doha.

Tikmēr neoficiāli par savu kandidatūru runāja tādas pilsētas kā Kaira, Berlīne, Budapešta, Nairobi, Kasablanka, Lisabona un Kualalumpura, tomēr līdz pieteikuma iesniegšanai neviena no tām netika. Savukārt līdz noteiktajam termiņam no pašu paustās ieceres pieteikties Olimpiādes rīkošanai atteicās tādas pilsētas kā Prāga, Bukareste, Parīze, Toronto, Durbana un Sanktpēterburga.

Tā kā pretendenti uz spēļu rīkošanu atrodas Eiropā un Āzijā, jāizceļ, ka 2020.gadā būs apritējuši 12 gadi kopš vasaras Olimpiādes norises Āzijā (Pekina 2008.gadā), kā arī astoņi gadi kopš vasaras Olimpisko spēļu rīkošanas Eiropā (Londona 2012.gadā).

No kandidātu pilsētām tikai Tokija jau uzņēmusi vasaras Olimpiādi (1964.gadā). Tāpat Baku un Doha vēlējās uzņemt 2016.gada Olimpiskās spēles, taču neiekļuva fināla pretendentu pulkā, kamēr Tokija un Madride tika līdz izšķirošajiem balsojumiem, tomēr piekāpās Riodežaneiro.

Šī ir pirmā reize 20 gadu laikā, kad uz vasaras Olimpiādes rīkošanu nepretendē neviena Dienvidamerikas vai Ziemeļamerikas pilsēta.

Nozīmīgu sporta notikumu rīkošanā Stambulai ir pieredze ar 2005.gada UEFA Čempionu līgas finālu un 2009.gada UEFA Eiropas līgas finālu futbolā, 2010.gada pasaules čempionātu basketbolā un 2012.gada pasaules čempionātu peldēšanā īsajā baseinā. Tikmēr Japānai bez 1964.gada Tokijas vasaras Olimpiādes rīkošanas ir pieredze arī ar divu ziemas olimpisko spēļu uzņemšanu (1972.gadā Saporo un 1998.gadā Nagano), kā arī ar 2002.gada Pasaules kausa finālturnīra futbolā rīkošanu kopīgi ar Dienvidkoreju. Savukārt Madride uzņēmusi 1982.gada Pasaules kausa finālturnīra futbolā izšķirošo spēli, četras UEFA Čempionu līgas un divas UEFA Eiropas līgas finālspēles, vairākus Eiropas čempionātus basketbolā, kā arī gatavojas 2014.gadā rīkot pasaules čempionātu basketbolā. Olimpisko spēļu programmā iekļauto sporta veidu liela mēroga sacensību rīkošanā vislielākā pieredze ir tieši Madridei.

Stambula uz Olimpiādes rīkošanu pretendē piekto reizi. Iepriekš ir pausta nopietna gatavība pilsētai būt arī vienai no 2020.gada Eiropas čempionāta futbolā rīkotājām, taču SOK iekšienē šāda nostāja guvusi nevienprātīgu attieksmi, lai arī pēc septiņiem gadiem plānotais turnīrs notiks uzreiz vairākās Eiropas pilsētās.

Stambula līdz 2015.gadam sola uzcelt trešo tiltu pāri Bosfora jūras šaurumam, kas atrisinātu daudzas satiksmes problēmas. Savukārt no nozīmīgām sporta mītnēm pilnībā jaunas plānots būvēt piecas norises vietas - triatlonam un treka riteņbraukšanai, kā arī trīs sporta kompleksus, ieskaitot atklāšanas un noslēguma ceremoniju vajadzībām.

Tokija savas kandidatūras kampaņas atbalstīšanai tērē 75 miljonus dolāru (39,9 miljonus latu), kas ir tieši puse no summas, kas tika iztērēta neveiksmīgajos centienos iegūt tiesības rīkot 2016.gada Olimpiādi. Pilsētas vēlmi uzņemt olimpiskās spēles atbalsta 78% tās iedzīvotāju, bet par centrālo kandidatūras atslēgas faktoru tiek virzīta valsts veiksmīgā atkopšanās no postošās 2011.gada zemestrīces un cunami viļņa.

Japāņi uzsver, ka pratīs noorganizēt ļoti kompaktu sporta pasākumu, jo 85% no sacīkšu norises vietām atrodas astoņu kilometru rādiusā ap Olimpisko ciematu. Tāpat šīs valsts mediji uzsver, ka tieši Tokija ir uzskatāma par galveno pretendenti uz uzvaru balsojumā, jo par sliktu Stambulai spēlē pilsētā bieži novērojamie protesti pret vietējo valdību, bet Madrides spējas uzņemt Olimpiādi jūtami ietekmē valsti smagi skārusī ekonomiskā krīze.

Kopumā Tokija uz Olimpiādes rīkošanu pretendē piekto reizi. Uzvarot balsojumā, tā kļūs par ceturto pilsētu, kas Olimpiskās spēles uzņēmusi divreiz. Līdz šim pa divām reizēm Olimpiādi uzņēmušas Parīze, Losandželosa un Atēnas, bet Londona pērn rīkoja jau trešo Olimpiādi.

Tikmēr Madride cer kļūt par otro Spānijas pilsētu aiz Barselonas 1992.gadā, kurai uzticēta Olimpiādes rīkošana. Savai kampaņai tērējot nedaudz virs 30 miljoniem dolāru (15,9 miljoniem latu), potenciālie rīkotāji uzsver, ka ekonomiskā krīze šķēršļus spēļu uzņemšanai neradīs, jo Madride jau tagad var lepoties ar teju visām Olimpiādei nepieciešamajām sporta mītnēm. Turklāt kandidatūras vadošās personas akcentē, ka Olimpiāde noteikti palīdzēs nostāties uz kājām valstij, kurai jau tā tuvākajos piecos gados prognozē pakāpenisku ekonomisko augšupeju. Spēļu rīkošanu Madridē atbalsta 75% pilsētas iedzīvotāju, vairums no kuriem tic, ka tas cilvēkiem radīs jaunas darba iespējas.

Madride uz Olimpiādes uzņemšanu kandidē trešo reizi pēc kārtas un kopumā ceturto reizi vēsturē. Potenciālie rīkotāji uzsver, ka no 36 sporta mītnēm jau tagad pieejamas ir 27. Sešas nāksies būvēt no nulles, bet divas tiks uzceltas tikai pagaidu vajadzībām.

Tāpat SOK sesijas laikā nākamajā otrdienā, 10.septembrī, tiks ievēlēts jaunais komitejas prezidents, pēc 12 darba gadiem atkāpjoties Žakam Rogem. Savukārt pirms tam svētdien balsojumā par vienu brīvo vietu Olimpisko spēļu programmā, sākot no 2020.gada, spēkosies cīņas, beisbola un softbola apvienotā kandidatūra, kā arī skvošs.